Sagatavota vide

Vidi ap bērniem veido fiziskā un sociālā vide. Jaunākajiem bērniem tā ir jūsu mājas vide un, ja iespējams, tuvākā apkārtne. Jums jāparūpējas, piemēram, par to, lai bērnam būtu gan piemērota augstuma galds ar krēslu, gan kāda vieta uz grīdas, jo viņi pat skolas vecākajās klasēs labprāt strādā uz grīdas. Telpai ir jābūt gaišai un mājīgai, tur jāvalda atmosfērai, kas veicina darboties. Vide, kurā bērns atrodas, ir ļoti svarīga bērna attīstībai.

Iekārtojot vidi, ņemiet vērā to, ka videi jābūt pēc iespējas vienkāršai un viegli sakārtojamai, turklāt:

Vienkāršība un kārtība

Organizētas vides iekārtošana ir ieguldījums jūsu bērna prasmē būt pašpietiekamam un patstāvīgam (kas atbalsta bērna mācīšanos, kamēr pieaugušie var veiksmīgi paveikt savus darbus). Lai to īstenotu, ir jāatrod vieta, kur nolikt visus uz to brīdi nevajadzīgos materiālus (rotaļlietas). Ja tādas vietas nav, tad bērnam var būt grūtāk pieņemt, ka šīs rotaļlieta/materiālus kādu brīdi nevajadzētu izmantot. Katrai lietai jābūt savai vietai!

Darba sakārtošana aiz sevis

Spēja būt atbildīgam un cienīt apkārtējo vidi, kurā atrodamies, ir neatņemama prasme, kas bērniem jāapgūst. Viens no veidiem, kā bērns šo spēju apgūst, ir sakārtojot izmantotās lietas. Ieviešot šo darbību jau no mazām dienām (sākot jau ap 1,5 g vecuma), bērns to lieliski pārvaldīs un būs patstāvīgāks (jo viņam būs pieeja viņa nepieciešamajiem materiāliem).

"Sakārtot aiz sevis" plāns jaunākajiem bērniem

Idejas aktivitātēm - sāciet ar jautājumu

Līdzko esat iekārtojuši vienkāršu, organizētu vidi, uzdodiet sev jautājumu, neņemot vērā rotaļlietas: “Kādas ir mana bērna vajadzības, lai viņš darbotos katru dienu?” Piemēram, dažu uzkodu pieejamība traukā, kas atrodas uz zemāka plaukta, lai bērns pats ne- pieciešamības gadījumā var tos paņemt. Vai mājās atrodas krēsls uz kura pakāpties, lai bērns var piekļūt izlietnei un pats nomazgāt rokas? Pārdomājot un plānojot “uz priekšu” nepieciešamās lietas, kas būtu ne- pieciešamas, bērns būs daudz patstāvīgāks, mainot aktivitātes.

Dienas režīms

Ir ļoti svarīgi saglabāt to pašu dienas režīmu, kāds tas ir, bērnam apmeklējot pirmsskolu, un saglabāt ierastos rituālus. Tas palīdz bērniem noskaņoties uz “mācīšanās” viļņa un justies drošāk šajā satraucošajā situācijā. Jo vairāk mūsu ikdiena līdzināsies ierastajai, jo mierīgā- ki būs bērni. Atcerieties, ka, lai apgūtu ko jaunu, bērnam ir jābūt emocionālajā līdzsvarā. Noteikti parūpējieties, lai bērns ir izgulējies!

Digitālās ierīces un ekrānu laiks

Šis ir īpaši sarežģīts temats. Ir situācijas, kad bērna nosēdināšana pie ekrāna ir vienīgais veids, kā vecāks var iegūt laiku svarīgu darbu paveikšanai. Tomēr mēs ļoti lūdzam izturēties pret šo lietu atbildīgi, jo ir tik daudz pierādīju- mu tam, ka skatīšanās ekrānos, pasīva izklaidējošas informācijas uzņemšana, kavē bērna uzmanības un citu kognitīvo funkciju attīstību, kā arī neveicina gribas un pašmācīšanās attīstību.

Mūsu lūgums ir, lai pirmsskolas vecuma bērni neizmantotu šīs ierīces visu “mācīšanās laiku” – laiku, ko viņš pavadītu pirmsskolā. Pārējā laikā to lietošanu iesakām minimizēt.

Ir tik daudz citu atpūtas un brīvā laika pa- vadīšanas alternatīvu: lomu spēles, galda spēles, radošas nodarbes (piemēram, zīmēša- na, veidošana no sāļās mīklas u.c.), kopīga ēdiena pagatavošana, mūzikas klausīšanās, dejošana tās pavadībā. Ja bērni uz kādu laiku jānodarbina, noder audio grāmatas vai vid- eokonference ar vecmāmiņu, kura lasa grā- matu, visbeidzot var izmantot iespēju, ka šobrīd daudzi interneta resursi ļauj skatīties labas filmas un izrādes bez maksas – tādā veidā nodrošinot kvalitatīvu saturu.

Idejas maņu attīstībai

Sajūtu jeb sensorais materiāls radīts, lai bērns attīstītu un trenētu visas maņas – redzi, dzirdi, tausti, garšu un ožu, jo vecumā līdz 6 gadiem bērns apgūst pasauli caur sajūtām.

Garšas attīstība

Bērni labprāt piedalās, palīdz gatavošanas procesā, lūdzu, neliedziet to, jo katra darbība, ko viņš veic ar rokām, attīsta viņa sīko roku motoriku. Gatavojot kopā, Jūs varat ar bērniem – pagaršot dažādas garšvielas, izgaršot tās atse- višķi, pārrunājot sajūtas, garšas (blakus glāzi ūdeni, lai varētu, padzeries un samazināt iepriekšējo garšu).

Tēju degustācija

Piparmētru tēja, vērmeļu, kumelīšu, liepziedu, melnā, augļu utt.
Izgaršot tās katru atsevišķi, smaržot, dalīties pieredzē, sajūtās, vienam ar otru, likt klāt salds, rūgts, var būt pat bezgaršīgs.

Kas tas par dārzeni

Burkāni, redīsi, kartupelis, kālis, ķirbis, pipari, jo dažādāki un bērniem nepazīstamāki dārzeņi, jo interesantāk. Saliekam tos visus priekšā un bērnam pirmajās reizēs garšojam kopā, bet vēlāk ar acīm ciet, jo tad maņas mainās, piedalieties arī Jūs, lai bērns dod pagaršot un uzminēt. To pašu var darīt ar augļiem, ogām utt.

Pastaiga dabā ar uzdevumiem

Lielisks veids kā visām maņām likt darboties kopā:

Tādus un citādākus uzdevumus var veidot katru reizi, dodoties ilgākā pastaigā pie dabas.

Arī kinētiskās smiltis ir jauks līdzeklis bērnam mājas apstākļos, neizejot no mājas padarboties ar sajūtām.

Var arī kastē sabērt mannu un samest iekšā podziņas, un bērns tās meklēt, šķirot. Darboties ar acīm ciet.

Ja ir baloni – tur var sabērt dažādas tekstūras – smiltis, rīsus, graudus utt. Pa divi no katra un šķirot pa pārīšiem.

Kopā iztaustīt dažādas auduma tekstūras, kas ir mājās – gultas pārvalks, aizkari, paklājs, dvielis utt. – raupjš, gluds, mīksts, ass.

Dzirdes attīstībai

Klausīties klasisko mūziku, pārrunāt dažādu instrumentu skanējumu – vijole, klavieres, kokle, kontrabass utt. Mācoties pie reizes arī mūzikas instrumentus.