Sensitīvie periodi līdz 3 gadu vecumam

Vienkāršība un kārtība

Bērnam līdz 3 gadu vecumam attīstās tās smadzeņu struktūras, kuras atbild par runāto valodu. Mums jārūpējas, lai viņam veidotos pēc iespējas bagātāka valoda. Svarīgi punkti valodas attīstībai:

Fona trokšņi (mūzika, TV) var kaitēt un radīt runas attīstības aizturi.

Bagāta valodas vide – mums jārunā ar bērniem reālistiskiem, skaidri izrunātiem, kā arī īpaši nepārveidotiem vārdiem. Lieto- jam paplašinātu runu (piemēram, norādot uz putnu, varam papildināt, ka šo putnu sauc par zvirbuli, bezdelīgu u.c. Tāpat arī par ziediem, kokiem utt.) Runā- jam paplašinātos teikumos, tādā veidā bagātinot bērna runu;

Vēlme komunicēt ar citiem nerodas tāpat. Bērnam svarīgi, lai viņu uztver kā vienlīdzīgu sarunas biedru. Regulāri sarunājaties ar bērnu, atbildot uz viņa mēģinā- jumiem ar jums komunicēt. Ļoti svarīgi, lai pieaugušie rādītu bērnam, ka sarunāties ir patīkami. Tad viņš gribēs runāt.

Kustību attīstība

Līdz 2.5 gadu vecumam bērni apgūst pirmās pamatkustības. Tas notiek dabiskā veidā, pamazām apgūstot katru posmu. Tas nenotiek īpašu mērķu vārdā, jo bērni šajā vecumposmā apzināti nemācās. Viņi vienkārši izdzīvo katru posmu, netiešā veidā apgūstot dažādas prasmes. 1.5 gadus vecam bērnam ir tieša uztvere, piemēram, slauka tikai reālus putekļus, nevis veic vingrinājumu ar „neīstiem”. Kā piemēru, var minēt arī to, ka līdz 3 gadu vecumam nevajadzētu rādīt kā pareizi turēt karoti, jo tas šajā vecumā nav svarīgākais. Viņš vēl apgūst karotes turēšanu, tādēļ svarīgākais ir tas, ka bērns to ir paņēmis rokā. Līdz 3 gadu vecumam bērns apgūst pamatkustības un pēc tam tās pilnveido, vingrinoties dažādos veidos.

Vēlamā saikne

bērns novēro – izdomā, kā darīt – mēģina, pats ar savas gribas vadīts. Roku kustības veidojas, bērnam vērojot pieaugušā kustības. Dodiet iespēju bērniem pašiem daudz strādāt ar rokām un vērot pieaugušo darbošanos. Bērni jāiesaista sadzīvē, jo tam ir liela loma bērna rokas attīstības veicināšanā (piemēram, cept pīrāgus kopā ar bērnu veicinās plašāku attīstību, nekā būvēšana ar klucīšiem. Bērns iemācas kā rodas ēdiens, notikumu secību, “izdzīvo” ēdiena struktūru, garšu, smaržu utt.)

Kārtība

Sensitīvais periods sākas ap 1 gada līdz aptuveni 3 gadu vecumam. Īpaši izteikts tas var būt 2 gadu vecumā. Harmoniska adaptācija pasaulē iespējama, ja tajā ir nemainīga kārtība. Mazi bērni var ļoti saasināti reaģēt, ja izjūk ierastā kārtība. Viņam nav orientieru. Bērna dzīves sakārtotībai svarīga ne tikai vides kārtība. To veido gan telpu sakārtošana, gan režīms un notikumu secība. Tas bērnam veido drošības sajūtu. Ārējā kārtība rada iekšējo kārtību un tas ļauj viņam attīstīties tālāk. Bērnam noteikumi ir dzīves nepieciešamība, jo viņš vēlas adaptēties dzīvei. Bērni regulāri pārbauda vai noteikumi darbojas. Ierobežojumu uzlikšana ir ārkārtīgi smags un atbildīgs darbs. Brīvība tiek dota bērniem atbilstoši viņu spējām uzņemties atbildību. Ir jādod izvēle. Par katru bērna izdarītu izvēli, viņam jābūt atbildīgam, citādi viņš neiemācīsies atbildēt par savas izvēles sekām. Izvēli jāpiedāvā atbilstoši vecumam.

Gribas attīstība

Bērns līdz 3 gadu vecumam vēl tikai mācās sevi uztvert kā atsevišķu personību un vadīt savas darbības ar gribas palīdzību. Bērns no 1,5 gada vecuma pamazām sāk apzināties sevi kā atsevišķu personību, saprot, ka viņa lēmumi kaut ko var mainīt. Sāk uz visiem jūsu jautājumiem atbildēt ar “NĒ”. Viņš grib paša- pliecināties. Šajā laikā bērnam jāpiedāvā ier- obežota izvēle no 2 iespējām. Ja bērnam tiek piedāvātas šīs izvēles iespējas, šis posms paiet bez lielām grūtībām. Visu, ko bērns var izdarīt pats, ir jāļauj viņam darīt pašam.

Disciplīna un brīvība

Noteikumus uzstāda pieaugušie:

Pieaugušā pārliecība un gatavība izpildīt savu lēmumu, solījumu. Vecāks nedrīkst atkāpties no tā, kas norunāts ar bērnu. Tikai tad bērnam būs ticība un pārliecība par pieaugušā teikto.